Iepazīsti Rīgu ČEHOVA ACĪM

Teatrāls piedzīvojums "Tilts Rīga - Holivuda"

IEPAZĪSTI Mihailu Čehovu

Izcilais krievu aktieris, režisors un pedagogs Mihails Čehovs (1891-1955), rakstnieka Antona Čehova brāļadēls, pamatoti tiek uzskatīts par vienu no Holivudas aktieru skolas dibinātājiem – viņa audzēkņi bijuši Odrija Hepberna, Marlons Brando, Merilina Monro, Gregorijs Peks, Klints Īstvuds, Juls Briners un daudzas citas kino zvaigznes. M. Čehova ietekme ir redzama Entonija Hopkinsa un Džonija Depa tēlošanas manierē. Arī Leonardo Di Kaprio viņu dēvē par savu skolotāju. Amerikas Savienotajās Valstīs M. Čehova grāmatas kļuvušas par aktieru skolas grāmatām, un daudzi “Oskara” balvas laureāti atzīst, ka mācījušies pēc viņa metodes – metodes, kuru Mihails Čehovs sāka veidot un noformēt Rīgā, kur kopš 1932. gada 28. februāra viņš iestudēja un spēlēja izrādes, kā arī apmācīja latviešu māksliniekus, topošos aktierus.

Čehovs savā grāmatā “Aktiera ceļš” Rīgu atsauc atmiņā ar lielu mīlestību. Šeit viņš pavadīja divus laimīgus gadus, kuru laikā viņš ieguva daudzus draugus un sekotājus. Turklāt šajā pilsētā beidzot piepildījās viņa sapnis – atvērt savu teātra skolu. Telpas nodarbībām nodrošināja Latvijas Konservatorija. Skolai bija gandrīz 60 studenti, un viņu vidū bija jau sevi pierādījuši mākslinieki, tostarp no Latvijas Nacionālā teātra un Krievu drāmas teātra, kā toreiz sauca šodienas Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātri.

Čehova “Rīgas periods” noslēdzās 1934. gada augusta beigās – radās grūtības iegūt atļauju, lai turpmāk uzturētos Latvijā, kā arī pēc smaga darba, kas paralēli tika veikts gan Rīgā, gan Kauņā, bija nepieciešama atpūta. 1934. gada augusta beigās Mihails Čehovs ar savu sievu devās uz Itāliju, bet par nākamo darba pieturu Čehova radošajā ceļā kļuva studija “Čehova Teātris” Dartingtonā (Lielbritānija). 1935. gadā pēc viesošanās Ņujorkā Mihails Čehovs saņēma piedāvājumu palikt Amerikas Savienotajās Valstīs, taču pārcelties uz otru pasaules malu viņu patiesi piespieda Otrā pasaules kara tuvošanās.

Holivudā Mihails Čehovs ieradās 1942. gadā, kad daudzi jaunie viņa teātra aktieri tika iesaukti armijā. Tur viņš ne tikai atrada jaunus studentus, bet arī sāka filmēties kino. Par viņa Holivudas kinokarjeras virsotni var uzskatīt Alfreda Hičkoka filmu “Apmātais” (1945), kurā par psihiatra Aleksandra Brjulova lomu M. Čehovs tika nominēts “Oskara” balvai.

No Amerikas M. Čehovs rakstīja: “Tur, Rīgā, palika latviešu teātra jaunieši, kurus es izaudzināju. Es neesmu zaudējis saikni ar viņiem. Viņi raksta, un es ar viņiem kopā izdzīvoju panākumus. Un, kaut arī Rīga ir tālu – otrpus okeānam -, mani velk pie tās.”

Mūsdienās Mihaila Čehova vārds ir plaši pazīstams teātra un kino aktieru lokā Eiropā, Amerikas Savienotajās Valstīs un Krievijā. Vairākas universitātes piedāvā aktieru kursus pēc M. Čehova metodes, tiek veidoti teātri, studijas un apvienības, kas darbojas tikai pēc M. Čehova metodes. Tomēr ārpus speciālistu un profesionāļu loka Mihails Čehovs ir gandrīz nezināma persona, tostarp arī Latvijā. Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris vēlas atgādināt mūsu pilsētas iedzīvotājiem un viesiem par šo apbrīnojamo cilvēku, tāpēc viens no svarīgākajiem teātra mērķiem un stratēģijas ir veicināt šīs personības atpazīstamību, veicināt izpratni par M. Čehova radošo pienesumu Latvijas kultūrtelpā un viņa lomu teātra mākslas veidošanā. Tā ietvaros ir radīts izglītojošs, izklaidējošs un interaktīvs projekts “Tilts Rīga – Holivuda” [saite], kurā apvienota pastaiga Rīgas pilsētvidē “Iepazīsti Rīgu Čehova acīm” ar ekskursiju Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī, miniizrādi par Mihailu Čehovu un aktiermeistarības treniņu pēc viņa metodes.

Vairāk par Mihailu Čehovu iespējams uzzināt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra mājaslapā www.mct.lv.

 

Čehovs
Piedalies interaktīvā pastaigā un iepazīsti Mihaila Čehova mīļākās vietas Rīgā.

Šobrīd Jaunais Rīgas teātris (Lāčplēša iela 25), toreiz – Bijusī Dailes teātra ēka

Šobrīd Jaunais Rīgas teātris (Lāčplēša iela 25), toreiz –
Bijusī Dailes teātra ēka

“Privātie teātri (piemēram, Smiļģa teātris) drosmīgi eksperimentē, meklē jaunus spēlēšanas un iestudēšanas veidus.” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš”)

Pirms aizbraukšanas no Rīgas 1934. gadā Mihails Čehovs Eduardam Smiļģim nosūtīja ļoti siltu un sirsnīgu vēstuli. Lai arī saistībā ar to nekādi dokumenti nav saglabājušies, pētnieki izsaka pieņēmumus, ka šie divi teātra reformatori plānoja kādu īpašu, radošu projektu. Diemžēl tam nebija lemts realizēties.

Kopš atvēršanas 1920. gada 19. novembrī Dailes teātris atradās ēkā, kas iesākumā, 1901. gadā pēc arhitekta Edmunda fon Trompovska projekta, tika celta Rīgas latviešu amatnieku palīdzības biedrībai, taču vēlāk tika pārveidota iesākumā kinoteātra, bet pēc tam teātra vajadzībām.

Atvērt kartē

Saliņa, ko veido tagadējās Brīvības, Tērbatas un Elizabetes ielas Mazais Vērmanes dārzs un Mazā Vērmanes dārza restorāns

Saliņa, ko veido tagadējās Brīvības, Tērbatas un Elizabetes ielas
Mazais Vērmanes dārzs un Mazā Vērmanes dārza restorāns

“Tik daudzus gadus nodzīvojis Krievijā vairāk nekā pieticīgos apstākļos, aizmirsis par restorānu, smokingu, baļļu, izklaides vakaru esamību un jautru laiskumu, es to visu pēkšņi sastapu ārzemēs tīrajā, ērtajā un jautrajā Rīgā.” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš”)

19. gadsimta sākumā šo teritoriju plānoja izmantot tirgu rīkošanai un neliela pilsētas dārza izveidei. 1851. gadā šajā dārzā uzstādīja pieminekli Rīgas ģenerālgubernatoram marķīzam Filipam Pauluči, kurš atjaunoja nodegušos piepilsētu rajonus. Uzraksts uz pieminekļa sāna bija visai lakonisks: “Piemiņā par 1812. gada 23. oktobri” – proti, par Pauluči ierašanās dienu Rīgā.

Dārzā vispirms tika izveidots paviljons, kurā tika pārdoti atspirdzinoši dzērieni un konditorejas izstrādājumi. Pēc tam par šīs vietas rozīnīti kļuva alus. Vieta sāka iegūt popularitāti, bet ēkas dažādie nomnieki turpināja to pilnveidot un pārveidot. Tā 1906. gadā radās interesanta ēkas konstrukcija “Šveices stilā” – ar tornīti, terasēm un kāpnēm -, kas veidota pēc arhitekta Reinholda Šmēlinga projekta. Restorāns izveidoja savu orķestri, šeit tika rīkotas nelielas izstādes un dārzu, kas ilgu laiku tika dēvēts par “Triliča dārzu” (pēc pirmā nomnieka vārda), sāka dēvēt par Mazo Vērmanes parku. Pēc Pirmā pasaules kara restorāns atkal tika pārbūvēts, bet 20. gadsimta 30. gados tas ieguva vitrāžas plafonus (puslodes veida abažūrs lampām), kuros tika attēlotas Līgo svinības (mākslinieka Jēkaba Šķērstiņa projekts), un restorāns kļuva par vienu no iecienītākajām vietām tieši latviešiem.

Restorāns tika nojaukts 20. gadsimta 50. gadu beigās, kad tika pabeigta Ministru kabineta ēkas celtniecība. Marķīza Pauluči pieminekļa kopija šobrīd atrodama Vērmanes dārzā.

Atvērt kartē

Merķeļa iela 21., 5. dzīvoklis Māja, kurā dzīvoja Mihails Čehovs

Merķeļa iela 21., 5. dzīvoklis
Māja, kurā dzīvoja Mihails Čehovs

“Dvēsele mana atpūtās.” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš”)

Mihailam Čehovam ar dzīvesbiedri Kseniju izdevās noīrēt dzīvokli netālu no abiem teātriem – Latvijas Nacionālā teātra un Krievu drāmas teātra -, kuros viņš strādāja. No Mihaila Čehova dzīvokļa logiem pavērās skats uz Kristus Piedzimšanas katedrāles kupolu, bet tuvumā atradās pilsētas labākie parki – ne velti Merķeļa iela iesākumā tika saukta par Lielā Parka ielu. 1885. gadā to pārdēvēja par marķīza Pauluči ielu, un pirmajās Mihaila Čehova viesošanās reizēs Rīgā ar viesizrādēm no Krievijas 1922. gadā skatītāji uz Krievu drāmas teātra izrāžu afišām kā teātra adresi varēja izlasīt “Pauluči iela 13”. 1923. gadā iela tika pārdēvēta par godu publicistam Garlībam Merķelim.

Māja nr. 21 celta 1911. gadā pēc arhitekta Herberta Timersa projekta.

Atvērt kartē

Merķeļa iela 13 Rīgas Latviešu biedrības nams

Merķeļa iela 13
Rīgas Latviešu biedrības nams

“Iestājies veiksmes periods. No Rīgas saņemts ielūgums uz viesizrādēm ar Hļestakovu. Es lasīju Krievu teātra direktora vēstuli un nespēju noticēt. Un tikai vilciena vagonā (panākot savu garu, kurš jau sen ieradies Rīgā un ar nepacietību gaidīja savu ķermenisko dubultnieku) es noticēju un sapriecājos. (…) No Latvijas Nacionālā teātra un Krievu teātra direktoriem es saņēmu piedāvājumu pieņemt pastāvīgu darbu viņu vadītajos teātros kā režisoram un aktierim.” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš”)

Rīgas Latviešu biedrības nams, kādu to ieraudzīja Mihails Čehovs, bet šodien to redzam mēs, uzcelts 1909. gadā pirmā, nodegušā Rīgas latviešu biedrības nama vietā pēc arhitektu Eižena Laubes un Ernesta Poles projekta. Krievu drāmas teātris šeit telpas sāka īrēt 1921. gadā, un aktieris un režisors Mihails Muratovs, kas tajā laikā to vadīja, par saviem līdzekļiem pārbūvēja skatītāju zāli.

Tieši šeit Mihails Čehovs piedalījās viesizrādēs 1922. gadā un 1931. gadā, bet tajā strādāja no 1932. gada līdz 1934. gadam, iestudējot Viljama Šekspīra lugu “Divpadsmitā nakts”, kurā arī pats nospēlēja Malvolio lomu, un izrādi pēc Fjodora Dostojevska stāsta “Stepančikova ciems”, kurā nospēlēja Fomu Opiskinu. Kā viesaktieris Mihails Čehovs vēl izveidoja Frezera lomu izrādē pēc Johana Henninga Bergera lugas “Plūdi”.

Atvērt kartē

Merķeļa iela 4 Rīgas cirka ēka

Merķeļa iela 4
Rīgas cirka ēka

“Pat cirks Rīgā ir viens no labākajiem.” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš”)

Mihails Čehovs augstu vērtēja ne tikai Rīgas publiku, bet arī Latvijas galvaspilsētas kultūras dzīvi, tostarp cirka mākslas līmeni.

Pirmās viesmākslinieku cirka trupas Rīgā parādījās jau 17. gadsimta beigās, bet 1864. gadā Mazā Vērmanes dārza teritorijā (Augstākās tiesas un daļēji pašreizējā Ministru kabineta vietā) tika uzbūvēta pirmā pagaidu koka cirka ēka, kurā vasarās uzstājās cirka trupas no Eiropas.

Rīgas cirks ir viena no Eiropā vecākajām cirka ēkām. To uzcēlis arhitekts Jānis Frīdrihs Baumanis, bet par dibinātāju un pirmo direktoru kļuva Alberts Salamonskis – jātnieks, akrobāts, zirgu dresētājs, aktieris un veiksmīgs uzņēmējs. Pirmā izrāde cirkā notika 1888. gada 29. decembrī.

Atvērt kartē

Aspazijas bulvāris 3 Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka

Aspazijas bulvāris 3
Latvijas Nacionālās operas un baleta ēka

“(…) operas direktors (diriģents) piedāvāja man uzvedumu “Parsifāls”, darbam sniedzot neierobežotu laiku un ievērojamus materiālos līdzekļus.” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš”)

Mihaila Čehova veiksmīgā debija kā operas režisoram tika piedzīvota Latvijas Nacionālās operas ēkā, kas laikā no 1860. līdz 1863. gadam tika celta kā Pirmais pilsētas Vācu teātris bijušo pilsētas nocietinājumu vietā pēc Ludviga Bonšteta projekta. Pēc ugunsgrēka 1882. gadā iekšējās telpas tika atjaunotas 1887. gadā pēc Reinholda Šmēlinga projekta. Tajā pat laikā blakus, kanāla krastā, atvēra vietējo elektrostaciju, kas tika savienota ar centrālās apkures katlu māju. Šīs katlu mājas cauruli var redzēt vēl šodien. 1919. gadā Pirmais pilsētas teātris tika nodots Latvijas operas trupai un ieguva jaunu nosaukumu – Latvijas Nacionālā opera. Riharda Vāgnera operu “Parsifāls” Mihails Čehovs iestudēja 1934. gadā.

Atvērt kartē

Restorāns viesnīcā "Roma" (Aspazijas bulvāris 22) "Romas pagrabs"

Restorāns viesnīcā "Roma" (Aspazijas bulvāris 22)
"Romas pagrabs"

“Viesmīlīgie saimnieki mani vadāja no restorāna uz restorānu, pa dienu “Vācu parks” [ar to tiek domāts restorāns “Mazais Vērmanes dārzs”], “Romas pagrabs”, bet naktī – pagrabos izvietoti krodziņi ar sarkanzili dzeltenām mirgojošām gaismiņām. (…) Restorānos mani atpazina, sauca: “Čehova kungs, nāciet pie mums, pie mūsu galdiņa!” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš)

Līdz Otrajam pasaules karam “Roma” tika uzskatīta par Rīgas labāko viesnīcu. Ēka tika uzcelta 1878. gadā pēc arhitekta un mecenāta Kristapa Morberga projekta un kļuva par pirmo viesnīcu ar telefonu un elektrisko apgaismojumu. Šeit uzturējās bagātākie un slavenākie Rīgas viesi.

Atsevišķi plašu atpazīstamību ieguva viesnīcas restorāns “Romas pagrabs” (par kura priekšgājēju un pēcteci zināmā mērā var saukt leģendāro Rīgas restorānu “Otto Schwarz”), kas vairākas reizes mainīja gan savu īpašnieku, gan atrašanās vietu. Šeit nāca baņķieri un diplomāti, izsmalcinātu ēdienu un ekscentrisku interjeru (zāļu un istabu labirinti ar saviem nosaukumiem un iekārtojumiem) cienītāji. Viena no restorāna odziņām bija baseins ar dzīvām zivīm, kuras tika noķertas un pagatavotas apmeklētāju acu priekšā.

1941. gada jūlija apšaudes un ugunsgrēki iznīcināja gandrīz visas kvartāla ēkas starp Kaļķu, Vaļņu, Teātra ielām un Aspazijas bulvāri, tostarp viesnīcu “Roma”. Tās vietā 1956. gadā uzbūvēja viesnīcu “Rīga” (šodien tā ir viesnīca “Grand Hotel Kempinski Riga”). Vēsturiskajai viesnīcai “Roma” par godu 1992. gadā atvēra pirmo Latvijas galvaspilsētas piecu zvaigžņu viesnīcu “Hotel de Rome”, kas atrodas Kaļķu ielā 28. Kopš 2014. gada tās nosaukums ir “Hotel Roma”.

Atvērt kartē

Šobrīd viesnīca “Hotel Roma” (Kaļķu iela 28), toreiz – Restorāns "Café de l’Opera"

Šobrīd viesnīca “Hotel Roma” (Kaļķu iela 28), toreiz –
Restorāns "Café de l’Opera"

“Rīga tad visiem spēkiem centās atdarināt Parīzi, un es šajā “Parīzē” metos ar neierobežotām dzīves alkām.” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš)

1926. gadā restorāna “Otto Schwarz” jaunais īpašnieks Kristians Jurgensons, akciju sabiedrības “Ch. Jürgenson – Otto Schwarz” dibinātājs, iegādājās ēku uz Kaļķu ielas un Aspazijas bulvāra stūra ar nolūku sekot Eiropas tradīcijām un atvērt kafejnīcu blakus operas teātrim. Tādas kafejnīcas Rīgā vēl nebija. Rīdzinieki novērtēja gan šo ideju, gan “Café de l’Opera” nepiespiesto gaisotni, un drīz vien kafejnīcu iesauca par “Švarcītis”, proti “Mazais Švarcs”. Līdz pusdienlaikam šeit pulcējās darījumu cilvēki, bet pēc pusdienlaika – augstākā sabiedrība un bohēma, tostarp rakstnieki Kārlis Skalbe, Jānis Akuraters, Pāvils Rozītis, mākslinieki Romans Suta, Aleksandra Beļcova, Sigismunds Vidbergs un Niklāvs Strunke, turklāt pēdējā apmeklētāju kategorija uz šejieni nāca ne tikai kafijas, kūciņu un saviesības, bet arī jaunu pasūtījumu dēļ. Savukārt Mihailam Čehovam šī kafejnīca atgādināja par gaišākiem brīžiem no viņa Parīzē pavadītā laikā, kā arī iepriecināja ar gardumiem un patīkamām tikšanām.

Atvērt kartē

Kronvalda bulvāris 2 Latvijas Nacionālais teātris

Kronvalda bulvāris 2
Latvijas Nacionālais teātris

“Rīga – teātru pilsēta. Nacionālā opera un teātris ieņem augstu vietu.” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš”)

Savu pirmo izrādi pēc pārcelšanās uz Rīgu Mihails Čehovs uzveda tieši Latvijas Nacionālajā teātrī – tā bija Augusta Strindberga luga “Ēriks XIV”, kurā viņš pats arī izpildīja galveno lomu. Teātrī Čehovs iestudēja arī Alekseja Tolstoja lugu “Ivana Bargā nāve” un Viljama Šekspīra lugu “Hamletu”. Pats spēlējot visās izrādēs, Mihails Čehovs savu tekstu runāja krievu valodā, kamēr viņa skatuves partneri runāja latviski.

Otrā Rīgas pilsētas teātra ēka, kas pēc arhitekta Augusta Reinberga projekta tika uzcelta 1902. gadā, sākotnēji tika celta Krievu teātrim, un tas šajā ēkā atradās līdz 1917. gadam. Sākot ar 1917. gada rudeni šeit sāka uzstāties latviešu trupas. 1918. gada 18. novembrī šajā ēkā tika pasludināta Latvijas Republikas neatkarība, bet 1919. gada 30. novembrī ar izrādi, kas tika uzvesta pēc Rūdolfa Blaumaņa lugas “Ugunī”, tika atklāts Latvijas Nacionālais teātris.

Atvērt kartē

Kaļķu iela 16 Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

Kaļķu iela 16
Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris

“Pēc tam, kad biju redzējis veco Prāgu, veco Rēveli, Parīzes nostūrus, Venēcijas brīnumus un Florences Veco tiltu (Ponte Vecchio), es ar lielu sapratni spēju novērtēt veco Rīgu. Es to atceros ar mīlestību, un vēl joprojām man liekas, ka kādreiz tur dzīvoju, kādu mīlēju un darīju savu pieticīgo un slepeno lietu, kas piepildīja visu manu dzīvi.” (Mihails Čehovs. “Aktiera ceļš”)

Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātris dibināts 1883. gadā. Tas ir viens no vecākajiem profesionālajiem krievu teātriem ārpus Krievijas. Atklājis savu pirmo sezonu Krievu Amatnieku biedrības telpās, tas drīz vien pārcēlās uz krievu tirgotāju biedrības “Uļej” ēku, pēc tam pārvācās uz īpaši krievu trupai celto Otro Rīgas pilsētas teātri (tagadējā Latvijas Nacionālā teātra ēka), bet pēc tam īrēja zāli Latviešu Biedrības namā un visbeidzot atgriezās “Uļej”, kur tas atrodas joprojām.

Vairāku gadu garumā teātris skatītājiem piedāvā gan dziļas sociālpsiholoģiskas izrādes, gan iespaidīgus muzikālus uzvedumus, gan negaidītus radošus eksperimentus ar teātra formu, gan akadēmiski stingrus – klasiskus – uzvedumus.

2006. gadā teātris, kas iepriekš tika saukts par Valsts Rīgas Krievu drāmas teātri, atguva vēsturisko nosaukumu un ieguva tiesības nest Mihaila Čehova vārdu. 2010.-2011. gadā šeit tika izveidots Baltijā vienīgais Mihaila Čehova minimuzejs un teātrī aplūkojama skulptūra, kurā aktieris attēlots Hļestakova lomā no Nikolaja Gogoļa lugas “Revidents”.

2014. gadā teātris ieguva Starptautisko teātra skatītāju simpātiju balvu “Teātra cienītāja zvaigzne” nominācijā “Labākais krievu teātris aiz Krievijas robežām”.

Teātra repertuārā tiek piedāvāta krievu un pasaules klasika, kā arī mūsdienu dramaturgu darbi. Uz lielās un mazās skatuves tiek spēlētas visu žanru izrādes, tostarp bērnu un muzikālie uzvedumi. Teātris aktīvi dodas viesizrādēs un veiksmīgi uzstājas dažādos festivālos.

Ja Mihails Čehovs vienmēr ar mīlestību atcerējās Rīgu, tad savukārt Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātrī rūpīgi un ar pateicību tiek glabātas atmiņas par viņu un “lietu, kas piepildīja viņa dzīvi”. Kaut arī Mihails Čehovs nekad nav uzstājies uz šīs skatuves, viņa vārds ierakstīts ne tikai pasaulē vienīgā viņa vārdā nosauktā teātra vēsturē, bet arī nākotnes plānos.

 

Atvērt kartē
Ideja
Bijusī Dailes teātra ēka
Mazais Vērmanes dārzs
Mihaila Čehova dzīvesvieta
Rīgas Latviešu biedrības nams
Rīgas cirka ēka
Latvijas Nacionālā opera
"Romas pagrabs"
"Café de l’Opera"
Latvijas Nacionālais teātris
Mihaila Čehova teātris

Apmeklē Vietas

  1. Atrodi mājaslapā sev interesējošo objektu
  2. Nospied “Atvērt kartē”, lai redzētu tā atrašanās vietu
  3. Lejupielādē Overly aplikāciju. Esot atrašanās vietā ar tās palīdzību telefonā noskenē informatīvo plāksnīti un skaties video par konkrētās vietas vēsturi un ko šī vieta nozīmējusi Mihailam Čehovam

Tilts RĪGA – HOLIVUDA

Piedalies unikālā izklaidējoši izglītojošā un interaktīvā projektā pieaugušajiem un bērniem. Jūs sagaida aizraujoši piedzīvojumi – ekskursija pa teātri, izrāde – stāsts par Mihailu Čehovu un īstena aktiermākslas nodarbība. Tieši Rīgā Mihails Čehovs līdz galam noformējis un noslīpējis savu metodi, pēc kuras viņš pēcāk mācīja Merilinu Monro, Klintu Īstvudu, Julu Brineru un Elizabeti Teilori.

Pirkt biļeti

Tilts RĪGA – HOLIVUDA

Sadarbības partneri

  • Partners
  • Partners
  • Partners
  • Partners
© 2020. Dizaina izstrāde - kristaps.design